Zem gultas man ir gan putnubiedēklis, gan kravas auto, tomēr ceru, ka tie taps nostatīti pie sienas vertikālā stāvoklī. Tajos ir tāds zilums kā debesīm. Vai es varu teikt, ka zem gultas tumsā man ir debesis? Un zem tiem, zem cēlajiem putnubiedēkļiem un kravas auto riteņiem ir lapotnes zaļas. Manā pagultē aug zāle. Tas raisa asociāciju ar bērnības divdaļīgajiem zīmējumiem, kur veidojas opozīcija starp spilgti zaļo zemi un koši zilo debesi. Un pa vidu horizonts. Tāls, plašs. Kā dullais Dauka varētu iet paskatīties, kas ir aiz šī horizonta, tāpat kā skaidrās zvaigžņu naktīs izeju skatīties, kas ir aiz zvaigžņu kartēm.
Kartes ir karotes, ar kurām smelt dabu/haosu/ūdeni/barību. Un pilsēta ir ēdiens. Kūpošs un silts kā sapnī. Zvaigznes ir ūdens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru