Ielas

vientuļi

apdzīvojām paši savu klusumu, pilsētu 

bez lūpām

(Fernandu Gimarainšs)

varbūt ir attaisnojums
skumju epitēliji

Tulznu ziedi, stacijas mākoņi

Lai jau! Jo dziļāk ej analīzē, jo redzamāk izirst slinkums. Tikmēr fotogrāfijā sienas izdzēš gadalaikus. Koki ir caurspīdīgi tāpat kā dienas gaisma, kas kūst uz lapām kā saldējums. Ceļš uzplaucē tulznas. Stacijas piebriest vilcienos.