sestdiena, 2011. gada 17. septembris

Klasificēšana

Un tā nu atkal iezīmēju kādu posmu. Vienmēr, pieskaroties tam grāmatplauktam, manī rodas saspiestības izjūta. Tas nepieder man, bet neviens cits to nesakārtos, tajā nevarēs orientēties. Un tā nu šodien saliku norādes grāmatām, iezīmēju robežas. Bet tikai daļēji. Ir arī palikusi mežonīgā daļa. Tekstuālie džungļi. Rakstu ļoti maz. Atklātība sevī ir tik nepieciešama kā miegs. Vienlaikus tas ir apģērbtais kailums. Bet pagaidām pielikšu mazu punktu kā sēklu, no kuras izaugs stādi, dārzs. Un tā pakāpju pakāpēs veidosies hierarhija. Ak, kāpēc tik ļoti mums nepieciešamas sistēmas un struktūras! Un vienlaikus tās dziļi atbaida, jo saslēdz sienās. Sienas sasienas ap kājām, ap smalkajiem ceļgaliem. Un pil virs galvas arī. Tā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru