Pielej man pilnu
glāzi miera.
Un krāsu skaidrībā
apaļš mēness peldēs
virs jumtiem
Un ielu melnajos
atvaros slīks;
Pasaulē cilvēki karos
Sirds un asiņu karos,
Un mans draugs būs
tik bezpalīdzīgi stiprs,
Ka es neraudāšu.
Pielej man pilnu
glāzi miera.
Mākoņi debesīs
staigās kā telpā,
Noslēpumaini mirdzot
līdz rītam,
Un es staigāšu viņiem
līdzi,
Bezrūpīgi –
kā debesis būtu telpa.
Šais sirds un asiņu
karos
Pielej man pilnu
glāzi miera.
(Velga Krile)
**
Ir grūti rakstīt, ir grūti savienot. Viss pateiktais izlīst kā bērzu sula, salipina pirkstus un nepaturēts paiet. Galds niekojas ar gaismu, un aiz apziņas ir tā gaišākais stūris. Telpas nenoturība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru